Virtuves iekārtošana ir kā mākslas darbs. Šķiet, katrs no mums skolas laikā vai vēlāk ir bijis muzejā un nodomājis – nu kas tad tur ir? Es arī tādu varētu uzkleksēt (it sevišķi abstraktos mākslas darbus). Bet, kad joka pēc tiešām paņem otu rokā, lielākoties sanāk kaut kas jancīgs, ko likt dzīvojamajā istabā pie sienas īpaši negribas.
Ar virtuvēm var gadīties līdzīgi. No malas skatoties, kamēr pats neesi ķēries pie savas virtuves radīšanas, šķiet, kas tad tur? Nekas īpašs. Tad sāc darboties, izvēlēties krāsas virtuvei, plauktu augstumus, platumus… un var sanākt čiks! Mākslā ir tehnika katram otas triepienam, atrašanās vieta katram objektam gleznā (jeb kompozīcija), tāpat arī virtuves iekārtošanai ir savi noteikumi, ko vajadzētu ievērot. Tikai virtuvei bez tehnikas un kompozīcijas nāk klāt vēl ergonomika. Lai tā ne tikai turētos kopā un skaisti izskatītos, bet varētu ērti tajā arī darboties! Tāpēc, domājot, par virtuvi ir jāapzinās savi paradumi, kā tiek uzglabāti produkti, novietoti trauki, vērtas ciet atvilktnes, gatavots ēst, u.c.
Daži no daudziem ieteikumiem, jo ergonomika ir komplicēta zinātne, kurā fokuss ir vērsts tieši uz Jums, jo visa vide tiek būvēta ap Jums.
Virtuves atslēgas punkti
ir ledusskapis, trauki, izlietne, darba zona, plīts, kas parasti tiek izvietoti secīgā vai apļa veidā.
Iemesls? Tad, kad mēs ierodamies mājās, visa darbošanās parasti sākas no ledusskapja un produktu skapjiem, kur tiek paņemti produkti, ar ko tiks strādāts. Tad tiek paņemti trauki, kur un ar ko viss tiks gatavots. Tad dodamies uz izlietni, kur produkti tiek nomazgāti vai traukos ieliets ūdens. Tālāk tiek gatavoti produkti (griezti, smalcināti, pildīti u.tml.), un pēc tam tas viss nokļūst uz plīts, kur pārvēršas kalorijām un garšām bagātos ēdienos.
Ja, pirms virtuves iekārtošanas, ir pārdomāti un analizēti savi ieradumi, virtuvei vajadzētu tikt iekārtota tā, lai viss vajadzīgais būtu atrodams tieši tur, kur nepieciešams. Tas nodrošina ergonomisku darbu jeb darbu, kurā tiek samazināts lieko un neatbilstošu kustību skaits. Piecas zonas (produktu un piederumu uzglabāšana, izlietne, darba zona un ēdiena gatavošana) tiek iekārtotas atbilstoši ikdienas darbībām. Virtuve labročiem un kreiļiem atšķiras – labročiem 5 minētās virtuves zonas atradīsies secīgā pulksteņa rādītāja kustības virzienā, bet kreiļiem pretēji.
Ir ieteikums, ierīkot galveno dara zonu starp izlietni un plīti, un tai būtu jābūt vismaz 90 cm platai, brīvai darba zonai, lai būtu vieta, kur gatavot picu, griezt salātus un kārtot pīrāgus uz cepešpannas.
Atbilstoši mērījumi
Tieši Jums būs jāstrādā savā virtuvē! Lai darbojoties virtuvē nesāktos problēmas ar muguru, vislabākais attālums starp plaukstām un darba virsmu (rokas saliektas taisnā leņķī) ir 10-15 cm. Paši skapīši, lielākoties, ir 72 cm augsti, taču to augstums vēl tiek palielināts ar cokola kājiņām par 10, 12 vai 15 cm, atbilstoši Jūsu auguma vajadzībām.
Labāk, ja plaukti, kas ir zem darba virsmas, būtu dziļāki par plauktiem augšpusē, lai būtu lielāka kustības brīvība un negadītos sasist galvu. Turklāt tas dod iespēju skapīšus novietot zemāk, lai varētu iegūt vairāk vietas virtuvē. Īpaši svarīgi tas ir īsāka auguma cilvēkiem. Katru reizi negribēsies meklēt krēslu, lai tiktu klāt miltiem vai šokolādes konfektēm.
Apakšējo plauktu dziļums parasti ir 60 cm, taču to droši var palielināt līdz pat 70 cm un varbūt pat vairāk. Tikai jāatceras, ka produktiem un piederumiem, kas ir novietoti uz darba virsmas un plauktos, ir arī jātiek klāt! Cilvēka rokas sniedzamības robeža ir 80 cm (1,75m garam vīrietim), ja viņš grib aizsniegt produktus, stāvot kājās. Sievietēm roka spēj aizsniegt par 10% mazāku attālumu.
Citi mazie dzīves knifiņi
Produktus un priekšmetus vajadzētu izvietot līdzīgi kā blakus esošajā attēlā redzams. Visbiežāk lietojamos virtuves priekšmetus (lāpstiņas, dakšiņas, nažus, šķīvjus, krūzītes, garšvielas u.tml.) vajadzētu izvietot vienā līmenī ar galveno darba zonu. Jo retāk priekšmets tiek izmantots (sulas spiede, vafeļu panna, dārga servīze, u.tml.), jo tālāk (augstāk vai zemāk) no darba zonas līmeņa tas tiek novietots.
Pašu plauktu vietā (virtuves apakšējiem plauktiem) tiek ieteikts ierīkot atvilktnes, nevis plauktus ar durtiņām. Tās dod iespēju redzēt visu atvilktnes saturu, stāvot kājās, atšķirībā no plauktiem, kur nākas tupties un dažreiz līst iekšā pašā plauktā, lai vispār saprastu, kas tajā atrodas.
Ir parādījusies jauna tendence augšējiem plauktiem, izmantot nevis uz sāniem veramas durtiņas (kas ir lētāks un vienkāršāks variants), bet durtiņas, kas veras uz augšu. Tās, uzsākot darbu, var atvērt un aizvērt, kad darbs pabeigts. Bet darba laikā nav jābīstās no puna vai brūces pierē, jo pēkšņi pacēli galvu no kūkas dekorēšanas vai hamburgera kārtošanas!
Ja trauku žāvētāju nenovietos augšējos plauktos virs izlietnes, bet kaut kur zemāk, pazudīs kāda ļoti kaitinoša problēma. Liekot traukus apžūt, ūdens netecēs aiz piedurknēm!
No ergonomikas ekspertiem ir saņemti ieteikumi virtuves grīdā izmantot materiālus, kas, līdzīgi kā sporta apavi, palīdz mugurai. Respektīvi, izmantot nevis flīzes, akmeni, bet koku, gumiju, kaučuku un it īpaši korķa grīdas segumu. Šis temats tiks vēl pētīts, jo jau izklausās ļoti interesanti.
Plānojiet savu virtuvi atbilstošu Jūsu vajadzībām un vēlmēm.