Jā! Tieši tā! Virtuvē ir nozīme ne tikai darba virsmas augstumam, bet arī grīdai. Ja virtuvē tiek pavadīts daudz laika, tad ir vērts padomāt arī par to, kas ir ergonomiska grīda un kas būtu piemērots tieši Jums. Priekš kam? Lai saudzētu Jūsu muguru, locītavas (ceļgali, potītes u.tml.).
Šajā rakstā visnedraudzīgākās grīdas ir atrodamas raksta sākumā un tad pamazām pāriet pie vismīkstākajām un ergonomiskām grīdām.
Nedraudzīgākie grīdas klājumi
Ir iespējami daudzi un dažādi grīdas klājumi. Mums vispierastākā ir flīzēta grīda, bet tieši šāda grīda ar keramiskajām un akmens flīzēm ir visbīstamākā mūsu mugurai, locītavām. Un ne tikai. Maziem bērniem visbīstamākās ir flīžu un betona grīdas, jo krītot var nodarīt vislielākos postījumus (mazi bērni kaut kā pamanās vienmēr krist un sisties tieši ar galvu pa priekšu).
Pulēta betona grīdas. Nu betons ir betons. Izturības, ilgmūžības ziņā nekas to nespēs pārspēt. Uzreiz būtu jādomā arī par apsildāmo grīdu ierīkošanu, jo tas ir auksts materiāls. Tas ir potenciāli bīstams materiāls jebkuros kritienos.
Epoksīda grīdas segums nebūtu atrodams pie ierastajiem grīdas segumiem, bet noteikti būtu minams pie ergonomiski nedraudzīgajiem materiāliem. Jo, lai arī tam ir fantastiska izturība un ir nesadedzināms, ir iespējams personīgi izveidots dizains (jo tikai tādu var arī dabūt), tas tomēr būtībā ir biezi nokrāsots betons. Sajūta ir patīkama, bet drošību locītavu veselībai šī grīda noteikti nenodrošina.
Kāds varētu pasmieties un ieteikt virtuvē ielikt paklāju – galu galā vismīkstākais no materiāliem. Bet nu lūdzu esam saprātīgi! Es varētu saderēt ar kādu, ka pēc gada Jūs paši ņemsiet un ar rokām paklāju izplēsīsiet no virtuves. Paklāja regulāra tīrīšana būtu fiziska un emocionāla spīdzināšana! Bet! Protams, ka ir arī paklāji, kas ir izgatavoti tieši domājot par virtuvi. Noteikti nevajadzētu ieklāt paklāju no vienas sienas līdz otrai, ja arī tomēr izlemjat par paklāja ieklāšanu virtuvē. Un iegādājaties rezervi, lai var nomainīt vajadzības gadījumā.
Kāda tad ir ergonomiska grīda?
Ir dažādi varianti!
Lamināta grīdas virtuvē arī tiek liktas, bet tās neviens neiesaka un tie, kas ieliek tādu grīdu, to parasti nožēlo. Lamināta grīdai ir ļoti daudz savienojuma vietu (atšķirībā no lamināta galda virsmām), un katra no savienojuma vietām ir ļoti jūtīga pret mitrumu. Ja kādu brīdi ir bijis mitrums uz grīdas, savienojuma vietas (un ne tikai) nedaudz “uzpūšas”. Turklāt, ja kaut kas smags nokrīt uz grīdas, tas parasti atstāj pēdas.
Bambusa grīda. Tīri tehniski, bambuss ir zāle, nevis koks. Taču tam ir tādas pašas priekšrocības un trūkumi kā koka dēļu grīdai. Tā ir laba izvēle, ja meklē materiālu, kas iegūts domājot par klimata ilgtspējību. Taču, izvēloties bambusa grīdas klājumu, ir jāpievērš uzmanība, jo kvalitāte var ļoti atšķirties – meklējat bambusa grīdu ar vislielāko piedāvāto garantiju, jo tas arī atspoguļos tās kvalitāti.
No Latvijas iedzīvotājiem pazīstamākajiem un zināmākajiem variantiem kā ergonomisku grīdu var saukt koka dēļu grīdu. Kaut gan tā nebūs visvisergonomiskākā un atsperīgākā, bet tā noteikti būs “draudzīgāka” pret Jūsu locītavām kā betona, akmens, porcelāna vai keramisko flīžu grīdas. Koks praktiski vienmēr dod patīkamu siltuma sajūtu, labi izskatās un ir samērā ilgmūžīgs (ja tiek kopts). Tiesa, koka grīdas var samērā viegli saskrāpēt, sabakstīt, iedangāt un to vajadzētu sargāt no ūdens. Ne tik ļoti cik lamināta grīdas, bet sargāt vajag. Virtuvē (un ne tikai) ieteicams pēc grīdas ieklāšanas noslēgt visas koka dēļu savienojuma vietas, lai tās nekrātu putekļus, netīrumus un ūdeni.
Vinila grīda ir maciņam “draudzīgāks” materiāls, kas pieejams gan flīžu, gan lokšņu formātā un visdažādākajos dizainos. Ar vinila grīdām var izpaust savu radošumu krāsu un izkārtojumu izvēlē. Taču vinila grīdas ir diezgan viegli sabojājams materiāls, līdz ar to ne tik ilgtspējīgs! Bet varbūt tieši tas ir tas, kas Jums vajadzīgs – regulāras pārmaiņas virtuvē par samērā zemu cenu!
Visvisergonomiskākās grīdas
Gumijas grīdas segums. Mīksts, atsperīgs un izturīgs. Tā ir fantastiska izvēle, ja virtuvē ir jāpavada vairākas stundas. Gumijas grīdas segumi ir pieejami gan flīžu, gan lokšņu formātā. Pēc ieklāšanas, vajadzētu noslēgt tā malas un, iespējams, ik pāris gadus atkārtot, atkarībā no noslodzes un nodiluma.
Linoleja grīda ir mīksts un samērā izturīgs materiāls. Bet to nedrīkst klāt uz nelīdzenas virsmas, jo katrs bumbulis, kas būs apakšā, agrāk vai vēlāk nokļūs virspusē. Protams, ir arī biezās linoleja grīdas, kas ne tikai būs izturīgākas no augšpuses un apakšpuses, bet arī būs “mīkstākas” un “draudzīgākas” Jūsu locītavām un mugurai. Linoleju nevajadzētu jaukt ar vinila grīdas klājumu, jo linolejs ir videi draudzīgs, tiek ražots no dabiskiem un atjaunojamiem resursiem, piemēram, linsēklu eļļas, priežu sveķiem un korķa pulvera. Vēlams pēc ieklāšanas uzklāt aizsargājošu pārklājumu, lai tas ilgāk saglabātu savas īpašības.
Korķa grīdas segums, man personīgi, šķiet fantastika, jo tā ir vispiemērotākā izvēle grīdas klājuma izvēlei virtuvē, pateicoties tā pufīgumam. Tas ir pieejams dažādās krāsās, rakstos un tekstūrās. Korķa grīda kaut kādā ziņā ir sevi “dziedējoša” (korķa tāfelēs caurumiņi parasti savelkas ciet, ja vien korķis nav pārāk izkaltis vai novecojis), bet tā var tikt saskrāpēta vai iedangāta, piemēram, ar augstpapēžu kurpēm. Iespējamo kaitējumu var mazināt korķi regulāri apstrādājot ar vaska vai poliuretāna aizsargslāni, kā arī mēbelēm izmantojot aizsargājošus filca spilventiņus.
